LIDIJA LUBĀNE

 

Ar pacietību un neatlaidību

Zemnieku saimniecībā „Juri” sparīgi sien sierus, arvien apgūst jaunas receptes Lidija Lubāne. Redzot, ar kādu pacietību, precizitāti, mīlestību un izdomu strādā Lidija „Siera klubs” uz viņu liek cerības, ka reoz viņa mācīs iesācējus. Taču Lidija smaida un saka, ka vēl siera siešanas gudrību lāde tikai līdz pusei piepildīta ar zināšanām un pieredzi.
Tēvs ir Juris un dēls Juris, tāpēc saimniecībai dots vārds „Juri”. Lubānu ģimene saimnieko Rušonas pagastā. Skaista un sakopta māja, Jura vectēva atstāts mantojums. Skaista un sakopta apkārtne, jo Lidijai ļoti patīk puķes un košumkrūmi.
Lidija pēc profesijas ir šuvēja. Viņa joko – pieder vienīgais sarkanais diploms. Joprojām viņa savdabīgi un interesanti veido savu garderobi, līdz ar to vienmēr ir pamanāma citu vidū. Arī viņas darba tērps – elegants, sniega baltumā, šķiet, darināts ar lielu izdomu un rūpību.
Lidija dzimusi Rudzātu pusē. Te – Rušonā dzīvojusi tante. Atbraukusi ciemos un iepazinusies ar Juri. Draudzības rezultāts bija liela mīlestība un kāzas. Savdabīgs salikums: šuvēja un dīdžejs sāka nodarboties ar piena lopkopību. Nodeva pienu rūpnīcā pārstrādei. Bet tik agri jāceļas, jo no rīta piecos piena mašīna bija klāt! Un tad viņi nolēma kļūt neatkarīgi: paši ražosim, paši pārdosim, līdz ar to paši plānosim savu laiku.
Pirmie sieri bija klasiskie -  biezpienveida. Lubānu „kombināts” atradās pirtiņā. Juris saka: „Nu pirtiņai atgriezts vecais statuss, jo 2006. gadā iekārtota ES prasībām atbilstoša ražotne.”
Ganāmpulkā ir desmit govis, un izslauktais piens pārtop 12 sieru šķirnēs. Ir tādas, kuras Latvijā ražo vienīgi Lubānu saimniece, piemēram, „Mozarella”, kuru Lidija nosaukusi par „Martinellu”.
Ne tuvu nav tā: šodien izdomāja, rīt ražo, parīt brauc uz tirgu. Mēneši aiztek kopā ar piena upēm, līdz Lidija tiek pie jauna siera veida.
„Tā ka esmu neatkarīga un mani nesaista lieli līgumi, tad strādāju bez steigas un ļoti precīzi. Tā ir mana priekšrocība. Man nav tiesību ražot nekvalitatīvu produktu. Dubultu morāli neatzīstu,”- tā Lidija.
Toties Juris griežas kā vāvere ritenī: iebrauc mājās, piepilda mašīnu ar sieriem un atkal prom – pie kundēm. Lubānu ražotie ir iecienīti gan Rīgas restorānos, gan tirdziņos visā Latvijā.
Lidija netur sveci zem pūra – dod receptes citiem, dalās pieredzē. Jo patiesībā recepte neko nenozīmē. Tai desmitiem reižu „jāizkožas” cauri, kamēr iesācējs tiks pie siera.
„Process ir sarežģīts un daudzpusīgs. Lai kļūtu par labu siera meistaru, galvenais ir pieredze. Kaut gan siera ražošanā svarīgs ir katrs sīkums, arī mans noskaņojums, domas un, protams, piena kvalitāte,” apgalvo Lidija Lubāne un turpina nodarboties ar savu „maģiju”-  pārvērš pienu ilgdzīvojošā produktā sierā.

.